SINERGIA · Akcelerācijas programma

Industriālās simbiozes inovāciju akcelerators

Aprites ekonomikas inovāciju programma Latvijā. Mēs sadarbojoties ar ražošanas uzņēmumiem meklējam risinājumus ražošanas atlikumiem un blakusproduktiem — radot tiem jaunu vērtību un jaunas nozares.

0
Budžets izaicinājumam
0
Atrisināti izaicinājumi
0.
Programmas kārta
0 t/g
Sintētiskā ģipša plūsma
Par programmu

Atkritumi kļūst par resursiem.

Ražošanas procesā rodas ievērojams daudzums atlikumu un blakusproduktu, kuru nepareiza apstrāde vai uzglabāšana var radīt negatīvu ietekmi uz vidi. Programmas uzdevums ir, sadarbojoties dažādu nozaru uzņēmumiem, meklēt risinājumus šo blakusproduktu tālākai izmantošanai — radot tiem jaunu pielietojamību un pievienoto vērtību.

Praksē šādu sadarbību sauc par industriālo simbiozi. Programmā tiek veidotas starpdisciplināras komandas, kuras vada ražošanas uzņēmumi un kurām pievienojas jauni uzņēmumi, jaunuzņēmumi un privātpersonas.

Kāpēc piedalīties

Sešas priekšrocības, kas ceļ tavu ideju uz priekšu.

29 333 €

Finansiāls atbalsts koncepcijas tālākai attīstībai vienam izaicinājumam.

Ekspertu apmācības

Pieredzējušu nozares ekspertu vadītas darbnīcas un lekcijas.

Ražotāju sadarbība

Strādā vienā komandā ar Latvijas ražošanas uzņēmumu pārstāvjiem.

Reāls pielietojums

Attīsti risinājumu konkrētam Latvijas ražošanas uzņēmumam.

Tīklošanās

Dažādu nozaru mentoru piekļuve un plašs kontaktu tīkls.

Vadi pārmaiņas

Kļūsti par vienu no aprites ekonomikas inovāciju veicinātājiem Latvijā.

Kas var pieteikties

Ideju cilvēki. Nozaru pārzinātāji. Komandas.

Dalībai aicināti pieteikties Latvijā dibināti mazie un vidējie uzņēmumi, jaunuzņēmumi, privātpersonas, kā arī zinātniskās institūcijas un universitātes — individuāli vai komandās.

Katrā komandā tiek uzņemti līdz sešiem dalībniekiem, sadarbojoties dažādām nozarēm un veidojot industriālo simbiozi.

Papildu prasības
  • Programmā var piedalīties tikai Latvijā dibināti uzņēmumi un komandas.
  • Pilnvērtīgai dalībai nepieciešamas latviešu valodas prasmes.
  • Nav nodokļu parādu virs 150 EUR, nav pasludināts maksātnespējas process.
Programmas norise

No apmācībām līdz reālam prototipam.

01
Apmācības

Nozaru ekspertu vadītas nodarbības — aprites ekonomika, sistēmiskā domāšana, finanšu pratība.

02
Komandu veidošana

Starpdisciplināras komandas ap uzņēmumu izaicinājumiem, līdz 6 dalībnieki katrā.

03
Mentorings

Ekspertu mentorings un finansiāls atbalsts risinājumu tālākai attīstībai.

04
Prototipēšana

Koncepcijas validācija, pilotpētījumi un ceļš uz komerciālu risinājumu.

Aktīvais izaicinājums

AS «Valmieras stikla šķiedra»

Ražošanas notekūdens nogulšņu pārstrāde aprites ekonomikas sekmēšanai un bīstamo atkritumu rašanās novēršanai.

Piesakies
Pieteikšanās atvērta
AS Valmieras stikla šķiedra ražošana
Konteksts

AS 'Valmieras stikla šķiedra' ir ieviesusi inovatīvu notekūdens attīrīšanas sistēmu, kurā rodas cinku un alumīniju saturošas nogulsnes. Šobrīd tās klasificētas kā bīstamie atkritumi.

Mērķis

Atrast efektīvāko ķīmisko reakciju veidu cinka un alumīnija izdalīšanai no notekūdens nogulsnēm — tādā kvalitātē, kas ļauj šos metālus atkārtoti izmantot stikla šķiedras ražošanā vai citās nozarēs.

Vēlamais rezultāts

Pētījums sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām, kas apzina piemērotākās metodes un nepieciešamo tīrības pakāpi izdalīto metālu atkārtotai izmantošanai ražošanā.

Iepriekšējās kārtas

Kā simbioze radās praksē.

Trijās kārtās esam risinājuši izaicinājumus alus, stikla šķiedras, piena, kokapstrādes un dārzeņu pārstrādes nozarēs. Katrs izaicinājums — reāls ražošanas atlikums, kas meklē jaunu dzīvi.

01
1. kārta

Pirmās kārtas dalībnieki radīja risinājumus SIA 'Valmiermuižas alus' un AS 'Valmieras stikla šķiedra' ražošanas atlikumiem.

Noslēgta
SIA 'Valmiermuižas alus'

Alus darītava, kas gadā saražo 2,75 miljonus litru alus un līdz 0,2 miljoniem litru kvasa. Ražošanas procesā rodas trīs blakusproduktu plūsmas.

Apraksts

Pēc alus brūvēšanas rodas blakusprodukts — drabiņas ar 70-80% mitrumu. No katras porcijas (400 kg iesala uz 2000 l misas) rodas ~480 kg drabiņu. Bagātas ar olbaltumvielām, šķiedrvielām, fenoliem.

Mērķis

Atrast ekonomiski izdevīgus risinājumus drabiņu tālākai izmantošanai — jauniem produktiem vai augstas pievienotās vērtības izejvielām.

Vēlamais rezultāts

Tehniski un ekonomiski realizējams risinājums ar pozitīvu dzīves cikla novērtējumu.

Apraksts

Rūgtās (no alus) un saldās (no kvasa) olbaltumvielas — no katras porcijas 100 l. Satur albumīnus, globulīnus, prolamīnus.

Mērķis

Atrast inovatīvus un ekonomiski pamatotus risinājumus abu olbaltumvielu veidu tālākai izmantošanai.

Vēlamais rezultāts

Risinājumam jābūt tehniski un ekonomiski realizējamam pie esošajiem ražošanas apjomiem.

Apraksts

No 6000 l ražošanas porcijas — 300 l tīra rauga. 45-60% olbaltumvielas, B vitamīni, minerālvielas, polifenoli, betaglukāni.

Mērķis

Radīt inovatīvus risinājumus šķidrā rauga efektīvai izmantošanai.

Vēlamais rezultāts

Tehniski un ekonomiski realizējama koncepcija.

AS 'Valmieras stikla šķiedra' — sintētiskais ģipsis

Notekūdens attīrīšanas procesā rodas 2400 tonnu sintētiskā ģipša gadā. Mitruma saturs 20-50%; prasība tālākai izmantošanai <10%.

Apraksts

Sintētiskais ģipsis netiek izmantots kā resurss augstā mitruma dēļ. Fosilā kurināmā žāvēšana nav ilgtspējīga.

Mērķis

Atrast energoefektīvus risinājumus sintētiskā ģipša atūdeņošanai — izmantojot lieko siltumu, infrasarkano starojumu vai atjaunīgo enerģiju.

Vēlamais rezultāts

Pilotpētījums ar prototipa iekārtu; izžāvētais ģipsis izmantojams būvniecības produktu ražošanā.

02
2. kārta

Piena pārstrādes uzņēmumu un kokapstrādes izaicinājumi — Valmieras piens, Smiltenes piens un Stora Enso.

Noslēgta
Piena pārstrāde

Valmieras piens (~13 000 t/gadā) un Smiltenes piens (~10 000 t/gadā) skābpiena suliņu; nozīmīgs flotācijas dūņu apjoms.

Apraksts

Skābpiena suliņas ar zemu pH (4,4-4,6), augstu sāļu saturu. Šobrīd nogādā biogāzes ražotājiem par papildu samaksu. Satur olbaltumvielas, laktozi, minerālus.

Mērķis

Izstrādāt ekonomiski un tehnoloģiski dzīvotspējīgus risinājumus — iegūstot augstas pievienotās vērtības produktus.

Apraksts

Organiskas dūņas ar augstu slāpekļa (līdz 73 g/kg) un fosfora (līdz 14,4 g/kg) saturu. Sausnas saturs ~3,5%.

Mērķis

Efektīvas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas metodes, kas samazina vides ietekmi un rada ekonomisku ieguvumu.

Stora Enso — kokapstrāde
Apraksts

15 000-20 000 m³ gadā neviendabīga materiāla ar augstu mitrumu — priedes/egles miza, smiltis, skaidas. Šobrīd atkritums ar utilizācijas izmaksām.

Mērķis

Tehnoloģiski un ekonomiski dzīvotspējīgi risinājumi mizas pārstrādei — bioenerģija, mulča, komposts vai inovatīvi bioprodukti.

03
3. kārta

SIA 'Dimdiņi' un SIA 'Dimdiņi agro' izaicinājumi — šobrīd vairs nav aktuāli.

Vairs nav aktuāla
SIA 'Dimdiņi' — dārzeņu pārstrāde

Bietes, kāposti, burkāni, Ķīnas kāposti. Bioloģiskie atlikumi 81-180 t/mēn., dominē kāpostu plūsma.

Mērķis

Zero-waste risinājumi mizām, ārējām lapām, atgriezumiem — pārtikas sastāvdaļas, bioprocesi, biogāze, kompostēšana.

Vēlamais rezultāts

≥90% bioloģisko atlikumu novirzīšana lietderīgai izmantošanai.

Apraksts

~240 t biešu/mēn. Augstas slodzes notekūdeņu plūsmas — mazgāšana, griešana, sulu noplūdes.

Mērķis

Selektīva plūsmu šķirošana pirms NAI, atkārtoti izmantojamu resursu iegūšana — ūdens, enerģija, pigmenti.

SIA 'Dimdiņi agro' — kāposti
Apraksts

100-200 t/mēn. atlikums (rudens/ziemas maksimums). Mitrs, ātri bojājošs materiāls.

Mērķis

Praksē pārbaudīts modelis: savākšana → šķirošana → pārstrāde → gala produkts.

Programmu īsteno

Partnerību tīkls aiz akceleratora.

Vadošais partneris
RTU Zinātnes un inovāciju centrs
Nozares asociācija
CleanTech Latvia
ES līdzfinansējums
LIFE Waste To Resources IP

LIFE integrētais projekts «Atkritumi kā resursi Latvijā — Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju» (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

Šī informācija atspoguļo tikai LIFE Waste To Resources IP projekta partneru viedokli, un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra neatbild par to, kā tiek izmantota šeit paustā informācija.

Pievienojies.
Radi simbiozi Latvijā.

Aktīvais izaicinājums — AS 'Valmieras stikla šķiedra' ražošanas notekūdens nogulšņu pārstrāde. Budžets 29 333 EUR.